Rabarbers dārzenis ar lielām lapām. Skābenais pavasara dārzenis ar milzīgajām platajām lapām un biezajiem kātiem, garša līdzīga citronam, bet vēl labāka. Kurš gan nav mērcējis rabarberu kātus cukurā… Es sapņoju par rabarberu kūku, ko gatavošu šodien!
Šajā rakstā apskatīsim, no kurienes nāk rabarberi; kā tie aug; kādi ir to veidi un, protams, garšīgās rabarberu receptes.
Rabarberu vēsture
Rabarberi sākotnēji cēlušies no Āzijas, bet 1600. gados tos ieveda Eiropā un neilgi pēc tam Amerikā. Tas aug apgabalos ar vēsāku klimatu, padarot to populāru ziemeļu dārzos. Rabarberu ir viegli audzēt, taču tam ir nepieciešams miera periods, lai tas patiešām attīstītos un radītu milzīgu kātu daudzumu.
Kāti ir vienīgā ēdamā rabarberu auga daļa. Vārot tiem ir bagātīga, sulīga garša. Rabarberu auga lapas ir toksiskas – tās satur kairinātāju, ko sauc par skābeņskābi, tāpēc pārliecinieties, ka tās netiek norītas.
Rabarberiem ir brīnišķīgi tas, ka tie ražos daudzus gadus. Šī iemesla dēļ rabarberi jāstāda savā dārzā jebkurā stūrī. Tas labi aug augsnē, kas bagātināts ar lielu daudzumu kūtsmēslu vai komposta, tāpēc daži dārznieki to pat iestādīs netālu vai arī iekšā savos kompostos.
Rabarberus stādīšana
Rabarberu stāda agrā pavasarī, tiklīdz zeme ir darboties spējīga. Rabarberus var stādīt arī rudenī pēc miera iestāšanās.
Rabarberu stādus stāda no aprīļa līdz augustam – augiem vajadzīgs laiks, lai iesakņotos. Ļoti svarīgs faktors sekmīgai rabarberu audzēšanai ir mitrums – sausā laikā bagātīgi jālaista. Ja laistīšanu grūti nodrošināt. Ja augi būs aplaistīti, saņēmuši pietiekami barības vielu, stādījums ražos vismaz 10–12 gadu.
Rabarberu audzēšanai izvēlas no nezālēm tīru un pēc iespējas ātri iesilstošu vietu, lai varētu iegūt agrāku ražu. Jāatceras, ka rabarbera lielās un plātās lapas varbūt kā lielisks dekors un papildinājums puķu dobei vai dārziņam.
Vispiemērotākā ir irdena, ūdenscaurlaidīga, trūdvielām bagāta smilšaina vai smilšmāla augsne ar pH 5,5- 6,5. Rabarberiem vajag daudz barības vielu, tāpēc lauks pirms stādīšanas rūpīgi jāmēslo ar organisko mēslojumu, zaļmēslojumu un arī komplekso mēslojumu iestrādājot kā pamatmēslojumu. Pirms rabarberu stādīšanas vislabāk izmantot bagātīgi sadalījušos kūtsmēslus. Kompostu vai kūdru izmanto organiskā satura palielināšanai. Vietu rabarberu stādīšanai vēlams sagatavot 30 – 40 cm dziļumā (aramkārta) iepriekšējā gada rudenī.
Rabarberu audzēšanai piemērotākās ir atklātas, labi apgaismotas vietas. Mazdārziņos rabarberus var audzēt arī zem kokiem, ja rabarbers saņem pietiekami daudz gaismas.
Stāda visu vasaru – ja ir vairāki dēsti vai stāda lielāku platību, jānodrošina vismaz 1,2–1,5 m augšanas attālums. Katram rabarberam vajadzētu nodrošināt apmēram 2 m2 platību.
Rabarberu ietekme uz veselību
Rabarbers ir lielisks pārtikas produkts tievētājiem, jo šajā augā ir ļoti maz kaloriju, bet tas ir bagāts ar šķiedrvielām. Rabarberā ir apmēram tikpat daudz šķiedrvielu kā ābolos, apelsīnos un selerijās – divi grami uz katriem 100 gramiem auga. 100 gramos rabarberu ir tikai 116 kalorijas.
Rabarberos ir ļoti daudz K1 vitamīna – 100 grami auga satur apmēram 26-37 procentus no ieteicamās vitamīna dienas devas. Tāpat tajā ir diezgan daudz kalcija, bet, ņemot vērā, ka šajā augā ir arī ļoti daudz skābeņskābes, tas nekādu labumu organismam nedos.
Rabarberos esošās šķiedrvielas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs – tas samazina tā sauktā “sliktā” holesterīna daudzumu. Tiesa, līdzīgs efekts piemīt jebkuram produktam, kā sastāvā ir daudz šķiedrvielu. Rabarberā esošās šķiedrvielas neatšķiras no tām, kas atrodamas citos augos.
Šis augs satur arī vērtīgos P, C, A, B vitamīnus, pektīnvielas, no minerālvielām – kāliju, fosforu, magniju, dzelzi un alumīniju (pēdējo vielu ne tik lielā daudzumā, lai tā izraisītu saindēšanos).
Atceries, ka rabarberus neierobežotā daudzumā ēst nav ieteicams. To pārmērīgai lietošanai var būt vairāki nepatīkami un pat bīstami blakusefekti. Bet nu mēs visi zinām, ka viss ir jālieto ar mēru.
13 labākās rabarberu šķirnes
- Ķiršu sarkanais
- Šimpanzes Kanādas sarkanais
- Crimson sarkanais
- Vācu vīns
- Glaskina mūžīgais
- Hardijs Tartijs
- Holšteina asiņainais
- KangaRhu
- Princis Alberts
- Riverside milzīgais
- Saullēkts
- Īslaicīgi ātrā
- Viktorija
Fakti par rabarberiem
- Rabarberu binomālais nosaukums ir Rheum rhabarbarum – konkrētais epitets ir no latīņu valodas un nozīmē “barbaru sakne”.
- Rabarberu lapas ir indīgas, tās ir pilnas ar vairāk skābeņskābes nekā cilvēki un dzīvnieki var droši patērēt. Nelielos daudzumos skābeņskābes ir atrodami kātiņos, kurus mēs ēdam – skābuma dēļ rabarberiem ir “tandeks”. (Nelielu daudzumu skābeņskābes atradīsit arī skābenēs un spinātos).
- Pretēji izplatītajam uzskatam, kaut arī rabarberu lapas ir indīgas, tās faktiski var kompostēt. Tajās esošās skābes sadalīsies tāpat kā jebkura cita dabiska ķīmiska viela, kas atrodama augos, un tas neizraisīs komposta toksiskumu.
- Rabarberi ir daudzgadīgi. Un tas ir izturīgs pret aukstumu. Tāpat kā braukt tam pāri ar kravas automašīnu. Vai arī aizdedzināt. Un tas var pat pārdzīvot šīs lietas.
- Rabarberi botāniski ir dārzeņi, taču ēdiena gatavošanā mēs pret tiem izturamies kā pret augļiem un bieži ēdam desertos. 1947. gadā Amerikas Savienotās Valstis tai piešķīra juridisko apzīmējumu “auglis”, lai izvairītos no augstajiem tarifiem, kas uzlikti ievestajiem dārzeņiem.
- Dažreiz rabarberi tiek saukti par “pīrāgu augu”. Visi kādreiz ir ēduši rabarberu pīrāgu (vai pat labāk, zemeņu rabarberu pīrāgu).
- Rabarberos sarkanā krāsa ir saistīta ar antocianīnu klātbūtni, tās pašas ķīmiskās vielas, kuru dēļ dažu lapu koku lapas rudenī kļūst sarkanas.
- Rabarberu sakne tūkstošiem gadu tiek izmantota kā caurejas līdzeklis ķīniešu medicīnā.
- Ja jums patīk krāsot tekstilizstrādājumus ar dabīgām augu izcelsmes krāsvielām, rabarberu lapas ir labs kodinātājs (vienkārši rīkojieties ar tiem ļoti uzmanīgi!). Saknes radīs brūnu krāsu.
- Novāktos rabarberu kātiņus uzglabājiet ledusskapī un pēc iespējas ātrāk izlietojiet. Rabarberi labi sasals.
- Nenovāc rabarberus karstumā, jo kātiņi ātri savīst.
- Runājot par rabarberu novākšanu – vilkt vai sagriezt? Vienmēr velciet! Ja griež kātiņus, tas var veicināt puvi. Nav ieteicams vienlaikus ņemt vairāk nekā pusi no auga kātiem.
Rabarberu receptes
Šašliku marināde rabarberu sulā
Rabarberu kūka
Rabarberu plātsmaize
Rabarberu ledus tēja
vēl līdzīgas un citādākas receptes meklē sadaļā – receptes!
Kā rabarberus sagatavot ziemai?
Rabarberus ziemas krājumiem var sagatavot tos konservējot, piemēram, gatavojot ievārījumu vai kompotu.
Taču, ja vēlies saglabāt īsto rabarbera garšu un tekstūru, tos var arī saldēt. Vispirms jāizvēlas saldēšanai piemēroti rabarberu kāti – stingri, vēl kraukšķīgi. Saldēšanai nederēs rabarberu kāti, kas jau ir nedaudz apvītuši. Ja rabarberus plāno saldēt uzreiz pēc noplūkšanas, tiem nogriez lapas, bet, ja tos plānots vēl dienu vai divas turēt ledusskapī un tikai tad saldēt, rabarberu kātiem atstāj lapu aptuveni piecu centimetru augstumā. Tas nepieciešams, lai rabarberu kāti neizžūtu.
Kad rabarberi saplūkti, tiem apgriež galus, lai sagatavotu saldēšanai. Tad tos sagriež 2-4 centimetrus lielos gabaliņos un noskalo zem vēsa, tekoša ūdens. Rabarberu gabaliņus saber caurdurī un ļauj nožūt vismaz 20 minūtes, lai tie būtu sausi un tīri.
Pēc tam rabarberu gabaliņus saber saldēšanai paredzētos trauciņos vai maisiņos. Svarīgi – rabarberiem jābūt sausiem, lai neveidotos ledus kristāliņi. Kad rabarberi sapildīti trauciņos vai maisiņos, tos liek saldētavā un strauji sasaldē.
Saldējot rabarberus, var nomākt jautājums – vai tos pirms tam vajag nomizot? Ja ir vēlēšanās, to var darīt, tomēr rabarberu gabaliņi noturēs savu formu labāk tad, ja nebūs mizoti. Nomizoti rabarberu gabaliņi pēc atsaldēšanas mēdz izjukt pa šķiedrām.
